Interneta savienojums ir iespējams, izmantojot bezvadu maršrutētāju. Piekļūstot Wi-Fi, tiek izveidots savienojums ar bezvadu maršrutētāju, kas ļauj saderīgām ierīcēm piekļūt internetam.

Modulācija un datu pārraide :
Wi-Fi datu pārraides process sākas ar signāla modulāciju. Nosūtāmie digitālie dati tiek pārveidoti modulētos radiofrekvenču signālos. Šī modulācija var izmantot dažādas metodes, piemēram, fāzes modulāciju (PSK) vai amplitūdu (ASK), lai attēlotu datu bitus.

Frekvences un kanāli :
Wi-Fi tīkli darbojas nelicencētās radiofrekvenču joslās, galvenokārt 2,4 GHz un 5 GHz joslās. Šīs joslas ir sadalītas kanālos, kas ir īpaši frekvenču diapazoni, ar kuriem Wi-Fi ierīces var sazināties. Wi-Fi kanāli ļauj vairākiem tīkliem pastāvēt līdzās bez pārmērīgas iejaukšanās.

Vairākkārtēja piekļuve :
Lai ļautu vairākām ierīcēm koplietot vienu un to pašu kanālu un sazināties vienlaikus, Wi-Fi izmanto vairākas piekļuves metodes, piemēram, Carrier Sense Multiple Access with Collision Avoidance (CSMA/CA). Pirms datu pārsūtīšanas Wi-Fi ierīce klausās kanālu darbībai. Ja tā neatklāj nekādas darbības, tā var pārsūtīt savus datus. Pretējā gadījumā tas gaida nejaušu brīdi, pirms mēģina vēlreiz.

Iekapsulēšana un protokoli :
Wi-Fi tīklā pārsūtāmie dati ir iekapsulēti kadros saskaņā ar Wi-Fi protokola standartiem (piemēram, IEEE 802.11). Šie rāmji satur tādu informāciju kā sūtītāja un saņēmēja MAC adrese, rāmja veids, paši dati utt. Dažāda veida rāmji tiek izmantoti dažādiem saziņas veidiem, piemēram, pārvaldībai, kontrolei un datu rāmjiem.

Autentifikācija un saistīšana :
Lai ierīce varētu sazināties, izmantojot Wi-Fi tīklu, tai ir jāautentificējas un jāsavieno pārī ar Wi-Fi piekļuves punktu (AP) vai maršrutētāju. Tas parasti ietver autentifikācijas un piesaistes ziņojumu apmaiņu starp ierīci un piekļuves punktu, kur ierīce nodrošina akreditācijas datus (piemēram, paroli), lai pierādītu savu atļauju piekļūt tīklam.

Šifrēšana un drošība :
Datu šifrēšana Wi-Fi tīklā ir būtiska, lai neļautu nepilnvarotām personām pārtvert un lasīt sensitīvu informāciju. Drošības protokoli, piemēram, Wi-Fi aizsargātā piekļuve 2 (WPA2) un WPA3, ir izstrādāti, lai nodrošinātu šo aizsardzību, izmantojot stabilas šifrēšanas metodes.

WPA2 jau sen ir galvenais Wi-Fi tīklu drošības standarts. Tas izmanto uzlabotus šifrēšanas protokolus, piemēram, AES (Advanced Encryption Standard), lai aizsargātu tīklā pārsūtītos datus. Tomēr, attīstoties datoru uzbrukumiem un tehnoloģijām, ir kļuvušas nepieciešamas jaunas šifrēšanas un drošības metodes.

Šeit nāk WPA3, jaunākā Wi-Fi drošības protokolu iterācija. WPA3 salīdzinājumā ar savu priekšgājēju ievieš vairākus uzlabojumus, tostarp stabilākas šifrēšanas metodes un labāku aizsardzību pret brutāla spēka uzbrukumiem. Tas arī ievieš tādas funkcijas kā individualizēta datu aizsardzība, kas uzlabo Wi-Fi tīklu drošību, īpaši vidēs, kur daudzas ierīces savienojas vienlaikus.

Papildus šifrēšanai Wi-Fi tīkli var izmantot arī autentifikācijas metodes, lai pārbaudītu lietotāju un ierīču identitāti. Piemēram, korporatīvie tīkli var ieviest sertifikātu autentifikācijas sistēmas vai lietotājvārdus un paroles, lai nodrošinātu, ka tīklam var piekļūt tikai autorizēti lietotāji.

Wi-Fi tehnoloģija, kas tāpēc ir standartizēta, ir piedzīvojusi, ka tās īpašības un ātrums laika gaitā un līdz ar lietošanu mainās. Katram WiFi standartam ar identifikatoru 802.11 seko burts, kas izsaka tā ģenerēšanu.
Aujourd’hui, on considère que les normes 802.11 a/b/g sont quelques peu dépassées. Depuis ses origines en 1 9 9 7, les normes Wi-Fi se sont succédées pour laisser place tout récemment, fin 2019 à la norme Wi-Fi 6E (802.11ax).

Ir dažādi tīklošanas veidi :

Režīms "Infrastruktūra"
Režīms, kas ļauj datorus ar Wi-Fi karti savienot savā starpā, izmantojot vienu vai vairākus piekļuves punktus (AP), kas darbojas kā centrmezgli. Agrāk šo metodi galvenokārt izmantoja uzņēmumos. Šajā gadījumā šāda tīkla uzstādīšanai ir nepieciešams regulāri uzstādīt "piekļuves punkta" (AP) termināļus aptveramajā zonā. Lai varētu sazināties, termināļiem, kā arī mašīnām jābūt konfigurētām ar tādu pašu tīkla nosaukumu (SSID = Service Set IDentifier). Šī režīma priekšrocība uzņēmumos ir tā, ka tas garantē obligātu pāreju caur piekļuves punktu : tāpēc ir iespējams pārbaudīt, kurš piekļūst tīklam. Pašlaik interneta pakalpojumu sniedzēji, speciālie veikali un lielie kastu veikali nodrošina personas ar bezvadu maršrutētājiem, kas darbojas režīmā "Infrastruktūra", vienlaikus ir ļoti viegli konfigurējami.

"Ad hoc" režīms
Režīms, kas ļauj tieši pievienot datorus ar Wi-Fi karti, neizmantojot trešās puses aparatūru, piemēram, piekļuves punktu. Šis režīms ir ideāli piemērots, lai ātri savienotu mašīnas savā starpā bez papildu aprīkojuma (piemēram, apmainoties ar failiem starp mobilajiem tālruņiem vilcienā, uz ielas, kafejnīcā utt.). Šāda tīkla ieviešana sastāv no mašīnu konfigurēšanas "Ad hoc" režīmā, kanāla (frekvences) izvēles, visiem kopīga tīkla nosaukuma (SSID) un, ja nepieciešams, šifrēšanas atslēgas. Šī režīma priekšrocība ir tā, ka tai nav nepieciešama trešās puses aparatūra. Dinamiskie maršrutēšanas protokoli (piemēram, OLSR, AODV utt.) ļauj izmantot autonomus tīkla tīklus, kuros diapazons neaprobežojas tikai ar kaimiņiem.

Tilta režīms
Tilta piekļuves punktu izmanto, lai savienotu vienu vai vairākus piekļuves punktus un paplašinātu vadu tīklu, piemēram, starp divām ēkām. Savienojums tiek veikts OSI slānī 2. Piekļuves punktam jādarbojas "Root" režīmā ("Root Bridge", parasti tas, kas izplata piekļuvi internetam), un pārējie pieslēdzas tam "Bridge" režīmā un pēc tam retranslē savienojumu savā Ethernet saskarnē. Katru no šiem piekļuves punktiem pēc izvēles var konfigurēt režīmā "Tilts" ar klienta savienojumu. Šis režīms ļauj jums izveidot tiltu, vienlaikus uzņemot klientus, piemēram, režīmā "Infrastruktūra".

Režīms "Diapazona paplašinātājs"
Piekļuves punkts režīmā "Atkārtotājs" ļauj Wi-Fi signālu atkārtot tālāk. Atšķirībā no tilta režīma, Ethernet interfeiss paliek neaktīvs. Tomēr katrs papildu "lēciens" palielina savienojuma latentumu. Atkārtotājam ir arī tendence samazināt savienojuma ātrumu. Patiešām, tā antenai ir jāsaņem signāls un jāpārraida tas caur to pašu saskarni, kas teorētiski sadala caurlaidspēju uz pusi.

WiFi 6E, kas pazīstams arī kā 6GHz WiFi, ir ievērojams sasniegums bezvadu tīkla jomā. Šis jaunais standarts, kura pamatā ir 802.11ax standarts, piedāvā daudzas iespējas un priekšrocības, kas revolucionizē WiFi tīklu iespējas un veiktspēju.

Pirmkārt, pāreja no 802.11ax WiFi standarta uz WiFi 6E iezīmē skaidrojumu un vienkāršošanu terminoloģijā, ko izmanto, lai aprakstītu dažādas WiFi paaudzes. Šī standartizācija ļauj lietotājiem un profesionāļiem labāk izprast WiFi tehnoloģijas.

Viena no galvenajām WiFi 6E iezīmēm ir jaunu frekvenču ieviešana, īpaši 6 GHz joslā. Šī saskaņošana paver jaunas iespējas radiofrekvenču spektra izmantošanai, tādējādi piedāvājot vairāk kanālu un samazinot traucējumus. Jaunā 6 GHz frekvenču josla no 5945 līdz 6425 MHz piedāvā ievērojamu vietu ātrdarbīgu WiFi tīklu izvēršanai.

Runā

Pagriešana un bloķēšana

jot par veiktspēju, WiFi 6E piedāvā vairākus jauninājumus. MiMo (vairākas ieejas, vairākas izejas) ir metode, kas ļauj WiFi ierīcei pievienot vairākas antenas, palielinot tās spēju vienlaikus apstrādāt vairākas datu plūsmas. Tas ievērojami uzlabo bezvadu savienojumu ātrumu un uzticamību.

Turklāt WiFi 6E piedāvā galvenās veiktspējas priekšrocības ar tādām funkcijām kā OFDMA (ortogonālā frekvences dalīšanas daudzkārtējā piekļuve) un Mu-MIMO (vairāku lietotāju, vairāku ieeju, vairāku izeju). OFDMA ļauj efektīvāk izmantot radiofrekvenču spektru, sadalot kanālus mazākos apakškanālos, ļaujot labāk pārvaldīt tīkla trafiku un palielināt tīkla jaudu. No otras puses, Mu-MIMO ļauj WiFi piekļuves punktam vienlaikus sazināties ar vairākām ierīcēm, uzlabojot vispārējo tīkla veiktspēju, īpaši blīvi apdzīvotās vidēs.

Visbeidzot, pateicoties TWT (Target Wake Time) tehnoloģijai, tiek uzlabots arī pievienoto ierīču akumulatora darbības laiks. Šī funkcija ļauj ierīcēm noteikt, kad tām ir jābūt gaidstāves režīmā un kad tām ir jāpamostas, lai sazinātos ar WiFi tīklāju, samazinot enerģijas patēriņu un pagarinot akumulatora darbības laiku.